teksts par asociāciju....

Transpersonālā psiholoģija ir humānistiskās psiholoģijas virziens ar pētījumiem par garīgumu, ķermeņa un prāta attiecībām, transformāciju un izmainītiem apziņas stāvokļiem

Transpersonālās psiholoģijas pamatā ir:

- V.Džeimsa, Z.Freida, A.Masloua, V.Raiha, K.G.Junga, K.Rodžersa, R.Assadžoli, R.Volša, K.Vilbera, S.Grofa teorijas;

- Seno tautu reliģijas, filozofija un kultūras tradīcijas (šamanisms);

- Mūsdienu pasaules reliģiju tradīcijas un prakses;

- Budisma filozofija.

Zinātniskos pētījumus transpersonālajā psiholoģijā visaktīvāk pasaulē izstrādā Amerikas Transpersonālā psiholoģijas institūts - Institute of Transpersonal Psychology (ITP) http://www.itp.edu

- Vārdu "transpersonāls" pirmais savā kursā Harvardas universitātē 1905. gadā ir lietojis funkcionālisma pamatlicējs Viljamss Džeims, Savā ziņā viņš tiek uzskatīts par pirmo transpersonālo psihologu viņa darba “Reliģiskās pieredzes daudzveidība” dēļ.

- Nosaukums “transpersonālā psiholoģija” oficiāli tika apstiprināts 1968. gadā ASV, kad to nolēma šī jaunā psiholoģijas novirziena pamatlicēji A. Maslous, S.Grofs, E.Sutičs, A.Votss u.c.

- K.G. Jungs pirmo reizi lietoja terminu “transpersonāls” (uberpersonlich/ pārpersonāls), kad viņš lietoja frāzi“transpersonālā zemapziņa” kā sinonīmu “kolektīvajai zemapziņai”.

Mākslu terapija ir nozare, kas izmanto dažādu mākslas veidu valodu stimulējot personības  pašatklāsmi, kā arī kalpo kā saikne starp cilvēka iekšējo, subjektīvo  pasauli un ārējo objektīvo realitāti. 

 Mākslu terapijas jēdziens radies samērā nesen (19.gs. vidū), tomēr dažādu mākslu terapeitiskā funkcija jau kopš seniem laikiem tiek izmantota dziedniecībā un tās pirmsākumi atrodami  šamaņu rituālos, kur plaši tika izmantoti zīmējumi, simboli, mūzika, deja un teatrāli elementi. Mūsdienu mākslai un mākslu terapijai, kā atsevišķām nozarēm, ir tikai viena būtiska atšķirība: mākslai galvenais ir darba gala rezultāts, bet mākslu terapijai – darba process. Tāpēc, lai nodarbotos ar mākslu terapiju, nekādas priekšzināšanas nevienā no mākslas nozarēm nav nepieciešamas.

Transpersonālā ekspresīvo mākslu terapija, atšķirība no citiem mākslu terapijas veidiem, savā darbā izmanto arī izmainītus apziņas stāvokļus  (ārpus personiskā, loģiskā, ikdienišķā “es”) – t.i. vizualizācijas, dažāda līmeņa transa stāvokļus, sapņus un tml.) kā arī  tēlotājmākslas, drāmas, mūzikas un dejas elementu mērķtiecīgu sintēzi lai:

• attīstītu  kreativitāti, iztēli,  intuīciju un  personības garīgo izaugsmi,
• strādātu ar problēmsituācijām intuīcijas un tēlainās domāšanas līmenī,
• stimulētu emocionālo un fizisko pašregulāciju,
• pētītu cilvēka dzīves jēgas, pašrealizācijas un izaugsmes iespējas,
• pilnveidotu dvēseli.